atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Žurnālista viena no pēdējām pēdējo laiku Līgo laika ziņām

Vien sausi lauku žurnālista fakti par būtni, līgojušo visu Līgonakti. Tā alu nedzēra, vien vilka “jāņuzāli”. Ik vīrs, ko bija būrusi šī mūza, pirms saullēkta kā bezsamaņā lūza. Pēc saullēkta vēl turējās tās meikaps. To skūpstot juta stilīgs Rīgas pleika*. Tai skatiens šķīla guni Depo lāpās. Kas tuvu pienāca tai, vairāk neatkāpās. Pat žurnālists, kas atstāsta šo ziņu, ap sārtu nedejoja, dejoja ap viņu. Ap viņu dancoja viss līgotāju krējums. Caur blūzīti bij manāms tetovējums. Tur Sniegbaltīte, kļuvusi par pūķi, ēd rūķu namiņā pie galda dzīvu rūķi. Kad sievas, bērni noskumuši miga, kad vīrus bezsamaņā gāza šmiga, redz lauku žurnālists caur niedrēm dāmu šiko, kas iebrien ezerā, lai peldētos pa pliko. Berž acis žurnālists, jo noticēt ir grūti. Tā krastā noliek kreiso, labo krūti, no gurniem raisa svārkveidīgo drānu. Šoks žurnālistam, redzot veča “krānu”. Viņš, protams, nerakstīs, ka līdz pat Jāņu rītam bij vīri pieķērušies vienam transvestītam. Fakts fiksēts rajonā starp Roju, Dagdu, Raunu. Neviens tur nelīgoja, nojaušot ko ļaunu. Vēl redzot miesīgi, vēl līksmi Līgot barā, tie bija absolūti neredzīgi garā.

Par mums teic Jesaja: ik stūrgalvīgā tauta, kam bērni melkuļi un Dievs nav svēts, tiks kauta. Un ir vienalga, kas būs šoreiz kaušļi – kaus visus, nesvēti kam Kunga baušļi. Jau redzētājiem sauc: jums jākļūst akliem! Jau praviešiem vij likums cilpas kakliem: nost patiesību, sludiniet mums viltu! Rīs elle tos, kam Kristu nav par tiltu, kas pieprasīs vien patīkamas lietas, kam sirdī nebūs Pestītājam vietas. /Jes.30:10/

*dzērājs

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/zurnalista-viena-no-pedejam-pedejo-laiku-ligo-laika-zinam
Iečivini
SHARE
YouTube