atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Vēstule kairišnaītiem

Labrīt. Lai ne nebaltas vairs – vien sniegbaltas tavas pēc īstenības dziņas. No prātā sajukušās pilsētas manā kalnā ne miņas. Cilvēki, kas izliekas, ka cilvēki, te gaisu izlaiž – kļūst skafandri un maskas. Baikeris – vien tetovējums miglā, kakls – bez bārdainās galvas, bez miroņgalvainās kaskas. Fokusā miers, miers, miers un bokss. Lomkas pēdējos izmirstošos narkomānus lauza. Murats kubieti 12-tajā līdz nokautam dauza. Ņikita deg līdzi. Usiks groza brieža galvu – mulst, brīnās. Vīri tikai tie, kas nav pārvērtušies Viktjuka balerīnās. Āliņģī domāju, apsnigdams no rītiem: par provinciālismu, plaģiātismu, kairišnaītiem. Elle jau šai dzīvē pasniedz balvas. Salomei starp kājām – 12 kairišnaītu galvas. Kas apgrēcina bērnu acis, ir slīkonis akls ar Kristus dzirnakmeni kaklā. Pasūtu jums Jāņa Kristītāja brilles no Kairas, kairišnaītu sirdsapziņas aklās.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Sejas griķenei
Google +
Iečivini
SHARE
YouTube