ŪDENS IR PIENĀCIS SLIEKSNIM 2018 (remasters)

ŪDENS IR PIENĀCIS SLIEKSNIM

Dzeltenā zemūdene līdz asinīm noplēstu sānu,
Ekrānā joko kāds velns par marihuānu.

Bērni ir līdzās, taču viens otram zvana.
Īsziņu kreisajai sūta labā roka mana.

Atveru logu – gaiss smaržo pēc sēra,
Ielas bez ļaudīm – ne putna ne zvēra.

Ūdens ir pienācis slieksnim,
Liesmas jau palodzi laiza,
Tuksnesis klāj tīreli,
Gaiziņu ledāji graiza.

Laiks nu ir klāt – pat kļavas to rāda.
Arī tavas acis, vēl siltā āda.

Par vēlu bīties – tumsa ver savu dzīli.
Aplej bērniem tēju. Nav baiļu ja mīli.

Lai viņi brīnās, kāpēc bībeli lasi,
Un pie ikonas plauktā klusi ko prasi.

Ūdens ir pienācis slieksnim,
Liesmas jau palodzi laiza,
Tuksnesis klāj tīreli,
Gaiziņu ledāji graiza.

Neesam vienīgie – slēpties mēģina visi.
Metu krustu – glābšanās bisektrisi.

Ticējām meliem, ka pamats ir zem kājām.
Nodurtām acīm zem debesīm bojā gājām.

Debesis mainās, arī zeme būs cita.
Neraudi par bērniem, bet grēkiem, Margarita.

Ūdens ir pienācis slieksnim,
Liesmas jau palodzi laiza,
Tuksnesis klāj tīreli,
Gaiziņu ledāji graiza.

Kaspars Dimiters
Remāsterēta 2018.gada dziesma
Latvija