atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Tautas vecumdienas

Tautu dzīvē, kā cilvēku dzīvē, viss pieaug un mainās. Bērnība latviešiem tik gaiša. Tas izlasāms Dainās. Jaunlatvieši, dainu bērnībā sakņotu viedu redzību, valstij pamatus lika jau ar jaunības dedzību. Čakste, Ulmanis, viss košais literatūras, mūzikas, mākslas jaukums, bij mūsu tautas jaunības ziedos plaukums. Padomju laikus panesām jau ar tautas vecuma briedumu. Pat tad bija dižgari, ar rumpi partijā, taču sirdī caurdzīparoti ar senču viedumu. Kopš Atmodas tauta strauji pensijā vadās. Demence, marasms. Tā vecumā gadās. Lai neklātos pavisam plāni vecuma plānajā prātā, ASV, ES Latviju pārvērtuši savā pansionātā. Atjēgas brīžos uz svētkiem jau atmiņā laužas vēl senlaiku tekstiņi. Himna, lāpas – it kā viss sakarīgi. Taču tad atkal 364 dienas nesakarīgi pekstiņi. Arī es aizvien vairāk par bērnību – kā pensionāram pienākas. Zinu, jau murgoju, bet amerikāņu valodā plānprātība ātrāk ienākas. Zinu arī, ka dažiem amerikāņiem, piemēram Dilanam, nav ne vainas. Taču viņu tautai vispār nebija bērnības. Tā palika indiāņiem. Tāpēc amerikāņiem nav Dainas. Amerikāņi izkāva indiāņus, mocīja āfrikāņus, jau būdami pensionāri. Nu pamazām tie viens otru apšaus. Paliks vien izdzīvojušie āfrikāņi, ķīnieši un meksikāņi pāri. Ja mums, kā pie viņiem, arī ieročus turēt ļautu, mēs ne tikai izmirtu dīvānos pie televizoriem – mēs no saviem dīvāniem pa kaimiņu dīvāniem vēl šautu. Loks noslēdzies, tautas dzīve izdzīvota. Bērnība, jaunība tai bij no Dieva dota. Viss, ko šodien pārmaļam viens otram acu priekšā, ir tikai novecojoša miesa – bez nemirstīgas dvēseles iekšā. Ticu, ka viss šai saulē vadās ar Dieva roku. Viņš arī mūs izvadīs. Amerikas krievvalodīgie ķīnieši uz mūsu tautas kapa iestādīs arābu dzīvības koku.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/tautas-vecumdienas
Iečivini
SHARE
YouTube