atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Pēdējo laiku ziņas

Viss, kas notiek, ir neapturami. Tumsas megatonnas. Gaismas grami. Nakts. Uzšķiļu dzirksti no senlaiku krama. Mirklis dzirkstī. Gaviles. Neesmu no tonnas. Esmu no grama. Kad pasaule ar savām ideoloģijām būs tumsas galā, uz mani tas neattieksies – es jau būšu izcēlies gaismas malā. Grami no šīs pilsētām aizvien tālākās malas ir vien aklā ticībā saredzamas salas. Pilsētnieki dziļāk un dziļāk gaviļkrāsu tumsā vīsies. Nevis ticu, bet redzu – viss, ko Atklāsme atklāj, piepildīsies. Lai kā mieru, prieku, mīlestību gribas, tā nemājo pārtikušajos no apsēstības. Vienalga, kādā konfesijā esi, tu vairāk jau velns, ja bērnus uz tumsas skolām apgaismot nesi. Paši sen neesam paši. Spoguļos ķemmējam svešos. Visus, kas pieslēgušies pilsētu tumsai, komforts pārvērtīs bešos. Visas mazās atkarības rada lielā – atkarība no ērtībām. Viltus mācītāji, ērti iekārtojušies, sludini par tradicionālajām vērtībām. Atona kalna mūki savam premjeram raksta «Lasieties, antikristi, no Svētā kalna». Ko tu savējam raksti? Pēdējo laiku ziņas vēstī: jau uz sliekšņa Atklāsmes salna… Ērtībās nosaluši vecāki bērnus lidina ledainās liesmās. Zinu, ka tas neko nemainīs, ko rakstu un dziedu savās dziesmās. Visas šausmas sen jaustas, visi kari sen justi. Dzīvie turpina izklaidēties tumsā. Gaismā vien tie, virs kuru kapiņiem uzzied krusti. Varbūt vēl kāds svētais, kāds dīvainis, kas asaru svētību jutis. Arī Atona Tihons, kas smaržoja kā Dieva roze, lai gan nemazgājās un to ēda blaktis un utis. Komforts, kūrorti ir dzīvo miroņu aspirantūras. Vien mirušie dzīvi. To lūgšanas Dievs uzklausīs. Pēc pasauļošanās visi vienādi sauļosimies kūrortā pie ugunsjūras.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Sejas griķenei
Google +
Iečivini
SHARE
YouTube