atskaņu dienasgrāmata : durvis pilnas ūdenskritumiem

Palīdzi man uzcelt baznīciņu, balodīt – 2.sērija

Nu jau apritējis gads, kopš baznīciņu ceļam. Tā nu ar jumtu, no kura plaukstām jau debesis smeļam. Arī priekšas terases masīvs jau uzbūvēts varens. Atskaņas dēļ teikšu – paplats un samērā garens. Ar arbolītu (skaidas, cements, kaļķis, ūdens) siltinu sienas. Līdz aukstajam laikam, sniegiem būvēšos dienu no dienas. Ceru ielikt logus un vismaz pagaidu durvis, lai varu darboties pa iekšu un nav jāsaldē krūšu kurvis. Fonā skan gultņu gredzeni, kas iedvesmo mani. It kā parasti gultņi, bet skan jau kā baznīcas zvani. Tie bij domāti kalējiem kā izejmateriāls cita kā kalšanai. Skandinu pēc Dievpalīga, lai tieku siltumā līdz salšanai. Skan dzidri, ai, dzidri – tā neskan pat plakanzvanu ‘bilas’. Piever acis, klausos un zinu – Dievā ir jāiemīlas. Tā zvanīdams, būvēdams, vadu savas lauku dienas. Kļavu zelta kupoli greznojas virs manas topošās baznīciņas, kā Dievs tik vienas. Es metu īsto, bet lidmašīna – ķīmisku krustu. Tās – lai viss pazustu, es – lai viss nepazustu. Sirds kritisko brīdi jūt jau pavisam tuvu. Kad sāksies, būs skumji, ka baznīciņu pabeigt nepaguvu. Ja tu, balodīt, man ču ču palīdzētu un mēs ar Jurīti baznīciņu ieziemot spētu, Dievam pateiktos un par devējiem svētību lūgtu. Jo ar svētību jādalās, lai pašam tās nepietrūktu.

Kaspars Dimiters – 2019.gada 2.oktobrī

Kaspars Dimiters /010557-10531/
Konts: LV63UNLA0001046716777
SWIFT kods: UNLALV2X

Pay Pal
kaspars.dimiters@gmail.com

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.

Atskanēs e pastā
Sejas griķenei
Google +
Iečivini
SHARE
YouTube