atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Mats matā

Velkas glamūra duļķis. Aizvelkas bērnības dzidrums. Nē, nē, tu neesi muļkis. Sirdsapziņa ir šķidrums. Izlijis lielveikalā, iesūcas montāžas spraugās. Nē, nē, ir jau labāk kā alā. Viss atkarīgs, kā uz to raugās. Meitene ieskatās zēnā. Ieķeras vairāk kā sunī. Instinkti gadžetu ēnā. Saplūsme viedtālrunī. Nē, nē, arī tā jau var patikt. Kā visiem lai viss mats matā. Pat ja nesanāk satikt vairāk par selfiju čatā. Draudzību šodien zin tādu. Laiki arī sen citi. Ekrānu paijā kā ādu. Programmē asinsriti. Līdz nezināmajam mirklim. Mirkļu krelles žņaudz rīkli. Vietu atvadu šķirklim piedāvā saziņas tīkli. Nē, nē, mirst jau visi, pat odi. Vēl vakar bij mīļotais čatā. Nē, nē, sevi nenosodi, ka čats beidzās vārdiem ‘ej ratā’. Rituāls. Asinis recē. Īsziņās atvadu teksti. Led diode mākslīgā svecē. Glabā kā ledū pleksti. Kremēs vēlāk, jo rinda. Vai mirušais iebilzdams norūks? Rakstiet! Niks čatā tai ‘Linda’. Nemirstīgs kapos guļ Poruks.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/mats-mata
Iečivini
SHARE
YouTube