atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Mamutmātes piena dziesma

Mamutmātes pieniņu silto mežonis postcilvēks nezin un vilto. Zīmēju pirmatnes vienkāršo spēku. Atceļā esmu uz pirmcilvēku. Caurām naktīm un caurām dienām, zīmēju dzīvi uz alu sienām. Naktis ir cauras un dienas ir cauras. Melnbalti caurumi. Melnbaltas auras. Cauri kad nakts un diena kad cauri, caurvējš caur caurumiem apvij man pauri. Vēsture tā, kad vairs nemita alās, projām no īstenās pirmatnes dalās. Valodas jaucās un izzuda zīmes. Deldēja vārdu progresa rīmes. Tas, ko kā muļķis nopūlos rīmēt, ir kā uz alu masīviem zīmēt. Izvēmu romānus, noriju dzeju. Nu bez nekā uz visu es eju. Atpakaļ, protams. Nekad vairs uz priekšu. Nekad vairs uz āru. Tikai uz iekšu.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/mamutmates-piena-dziesma
Iečivini
SHARE
YouTube