atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Izkūkojums

Mākoņi pēc manām vējdzirnavām klīst. Viss, ko galvaspilsēta var sacīt: līst… Klaipiņi no siltiem konvejieriem nāk. Lielos veikalos plūst dzīve žilbīgāk. Seju nav, uz visiem sadalīts viens sejs. Pilsēta ir klozets, kolizejs. Mākoņi velk slapjus diegus tik. Zinu tiešu skaitu, diegu cik. Pilieni gar kakliem zīmes velk. Uzrunāju laiku: mīļais elk… Svešums tāds, ka iepazīt nav vērts. Biju neērts tev. Nu būšu ērts. Viss būs labi. Visu dabūsim. Slikti arī labi, kā līdz šim. Vingro, izstiepies kā žirafe. Vējdzirnavas klāt. Mēs arī te, kur nekā, kur viss, kas vajadzīgs. Elektrības nav. Gars tīklā nesaīgs. Līdzi zālei paaugsimies nu. Neuzrunā mani vairs uz tu. Nerunā. Lai visu nodzied strazds. Vēsture ir īstenības slazds. Krātiņš, kurā pāraudzina mūs. Klusums tik, zils saldējums un blūzs. Var jau beigt, kur vējdzirnavas min. Var jau, var. Varbūt, ka var. Kas zin.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/izkukojums
Iečivini
SHARE
YouTube