atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Havajā lava. Jā.

Noglāsti rokamu karali. Atvadies, atpakaļ kāpjoties. Pa jokam ticam un neticam. Pa īstam un sirsnīgi krāpjamies. Tukšums kā atlieku formula, kā zudušā iegrāmatošana – bez pagātnes grāmatām normālām, jau atņemtā projām došana. Burti kā pirmskara ornaments. Vārdi kā zigzagi falšumam. Līča vai tīmekļa kariņos – Darvina kotlešu malšana. Jaunlaiku vēsture sumina prātā jukušo uzdzīvi. Septiņi dzejnieki vienā mirst. Pa vienam bij nulles un pusdzīvi. Tvistu no tāluma izlūdzam. Valsi pār tuvumu pludinām. Gludi kā glodenes, gliemeži, viņsaules galu sludinām. Tuvojas lava, jā, tuvojas. Izglābties cerība pavāja. Mītava te vēl un Rēvele, bet drīz viss globuss būs Havaja. Neredzot cerību tavu, Dievs ļaunu uzvar ar lavu.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Sejas griķenei
Google +
Iečivini
SHARE
YouTube