atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Feisbuks

Feisbuks ir arēna, kur nelaimīgajiem sevi laimīgus tēlot. Kur nežēlīgajiem rādīt, kā tie prot žēlot. Kur, īstos nodevušajiem, krāt virtuālos draugus. Kur cilvēku nīdējiem rādīt, cik ļoti tie mīl augus. Kur tiem, kuru bērnus jau Smack veterāni skolo, rādīt, kā tie mīl dzīvniekus un mauriņus lolo. Kur izmirušos laukus un ķīmiskās trases ieraudzīt aklajiem, izlikties par dzimteni, planētu un visu cilvēci glābt čaklajiem. Kur ar otrajām un trešajām sievām aizklāt uzticīgās pirmās. Kur rādīt ķīmiski kastaņbrūnās, ne savas īstās cirtas sirmās. Kur kredītu vergiem cīnīties par cilvēku tiesībām. Kur savu patieso izmisumu slēpt aiz uzspēlēti līksmām viesībām. Kur par visvainīgākajiem pļāpāt, kamēr tiem vairs nav ne vaina. Kur savu vienu pret Cukerberga sešdesmit dzimumiem maina. Kur demonstrēt savu atziņu briedumu, izplatot sveša autora tekstu vai spriedumu. Kur godīgos tēlot negodīgi izkrāpušajiem godu, lai gan tie sen pelnījuši nāves sodu. Kur svešajiem nolaupīt laimi, ar kuru tie dalās it kā ar kaut ko lieku. Kur zem smaidoša selfija paslēpt savu mirušo prieku. Feisbuks ir burvju spogulis, kurā tu pēc sevis neizskaties. Kur tu līdz reālā kapa malai nekad nebūsi patiess. Feisbuks ir tavas totālās mazvērtības sociālā kompensācija. Feisbuks ir bezpersonisko uzvara, vienveidīgo internacionāle, vidēji vienādā masā apvienotā nācija. Es zinu – pat ja pats Cukerbergs tevi ik rītu sistu, tu Feisbukā atgrieztos, jo īstajā vārdā Feisbuku sauc par Antikristu.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/feisbuks
Iečivini
SHARE
YouTube