atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Es maigi iemigt vēlos

Es maigi iemigt vēlos. Tur vējš ar gulbju kakliem gan noglāstīs, gan žēlos. Tur sauli dalīs akliem. Tur dzīvos, nevis tēlos. Tur iesnas degunradžiem un slimo jūru dziedēs ar pelašķiem un dadžiem. Tur zemē mītie ziedēs. Tur bendes kārs pie vadžiem. Te ilgpilns bezmiegs traucē. Smeldz spārni nesadzīstot. Tur ubags rozi plaucē – te nevarēja nīstot. Naids mīlēt neļauj, traucē. Kaut izredzes ir vājas, vēl debesis ir vaļā. Iet gaisā privātmājas un dažu dzīve zaļā, kam pārējie pie kājas. Jau salas ceļas gaisā un pilsētas slīd aizās. Dreb zeme, jēga plaisā. Mūs aprīt uguns laizās. Jā, jā, viss viss ies gaisā. Bet viena galva sirma vēl krāsām vārdus rotā. Šai viesuļvētras Irma neaizlauztā otā Dievs elpo. Svēta virma. Dēļ samuraja viena vēl globuss asīs turas, vēl nakts ir, vēl ir diena, laiks zvaigznēs nenoduras, nav gaisma uguns siena. Cik iemigt būtu labi. Kā sapnis atbrīvotu. Ne stilīgs wabi-sabi, bet samurajs ar otu. Melns gaiss un uguns stabi.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/es-maigi-iemigt-velos
Iečivini
SHARE
YouTube