atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Dzimstam izmiruši

Moderni laiki. Nekāda sakara ar dzīvi. Tūkstošiem gadu tautas radās no vairoties dziņas. Šodien tās izmirst, jo vairojas tikai pēdējās ziņas. Nesen dzirdēju liecinām kādu dāmu, ka vairāk par vīru tā mīlot panorāmu. Bet izdzīvojis pašnāvnieks, kam no plastmasas puse galvaskausa, man teica (pēc operācijas viņa runa bij gausa): «Ja televizoru pa logu neizmetīsi pats, tas izmetīs tevi.» Jā. Mūsdienīgs skats: lido no devītajiem, piektajiem izmisušie. Nekas tāds nav novērojams pie trušiem, kas, līdzīgi cilvēkiem, slodzīti būrī, tikai bez visas pasaules šķīvī un bez televizora stūrī. Tie grauž burkānus, oranžus kā mālus, un dedzīgi vairojas, jo neskatās seriālus. Kamēr televizors altāra vietā kā kapu plāksne stāvēs, cilvēkiem jau šī dzīve būs kā dzīve pēc nāves. Planētas nākotne ir vecmodīgie truši. Modernie cilvēki dzimst izmiruši.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.

[DISPLAY_ULTIMATE_SOCIAL_ICONS]

Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/dzimstam-izmirusi
Iečivini
SHARE
YouTube