atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Dvēsele

Viņš atdzisa marmora termā*, labi paēdis, siltās čībās. No bada vai kara viņš nemira. Viņš mira no labklājības. Viņš steidzās uzlabot apstākļus. Dvēseli neuzlaboja. Kā eksperimentā peles**, no ērtībām gāja viņš bojā. Ne auto, ne šiko pirti, pat dārgās baltlāču čības uz kapiem viņš nepaņēma līdzi no labklājības. Pat kaulus līdz nepaņēma no zārka uz kapiem nestā. Viss palika zemei un sievai, pēc skaita kas bija jau sestā. Labklājība ir pazīme – elle uz zemes drīz sāksies. Tāpat kā tām angļu pelēm, miers sadzīvē neienāksies. Bagātie nabagos aprīs, nabagi bagātos galēs. Krāps sevi, izvirtīs, baudīs, līdz miroņu kauli vien balēs. Dievs mīl mūs un atkal nāks talkā, ja lūgsimies pīšļos un pelnos. Ja ne, no pusvelniem šodien rīt pārvērtīsimies velnos. Nekas nevienam te nepieder. Viss Dieva. Beidz sevi krāpt ar’. Tavs vienīgais īpašums dvēsele, kas mūžīga un ko vēl glābt var.

* romiešu pirts
** https://youtu.be/lYlfV9LDU4w, https://youtu.be/0Z760XNy4VM

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/dvesele
Iečivini
SHARE
YouTube