atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Degošo nabagu dziesma

Iekuru pamalē padebesi. Paldies tev, saulīt, ka tu vēl man esi. Kaut aiz mākoņiem, kaut aiz naktīm. Nabags deg, aptinies sveču daktīm. Sauļojas zvaigznes un bronzas miesas. Tumsa ir daļa no pelnītās tiesas. Ar tukšumu pilni lādēti stroķi. Cilvēce cilvēcei skaisti liek kloķi. Gribas ko šķīstu, dzidru un tīru. Noķeru dronu ar mušpapīru. Fleškartē tam viss no perspektīvas. Mirušo sejas šķiet iztālēm dzīvas. It kā redz gaismu. It kā ēd maizi. Pats jau sen ledus, vēl uguni laizi. Apskauju ēnu, noskūpstu elpu. Saturs bēg, pamezdams formu un telpu. Vēdinos rokām. Uz saulīti ceļos. Nodokļu aģenti zeltītos teļos. Baltā tin karogā giljotīnu bende un aplej ar sarkanu vīnu. Padodos, padodos… Brēcu un ārdos. Valoda nobeidzas liekajos vārdos. Aizdegas nabags. Miesa no vaska. Galva kā saule vai saulaina maska. Aptinos pats kā nabags ar dakti. Visu redz visi. Visi tie fakti. Līdz asiņu jūrai pēdējā kāpa. Kad nodzisīs saule, es būšu lāpa. Ausīs drīz tumsa. Acīs lēks melna. Glāb mani, Mūžīgā Zemnieka delna!

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/degoso-nabagu-dziesma
Iečivini
SHARE
YouTube