atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Civetcilvēku ēra

Klauni turpmāk būs visi. Ziloņi skaita skaidas. Wairai kā vienmēr vārdadiena. Kim Jong-Un tikai smaida. Kolhozu vairs nav. Arī zeme vairs nepieder nevienam. Laimi meklēju, šķidru svinu pielejot pienam. Satori ir sasniegts – pirksts uz tā Google kartē. Blusas no mastifa mazuļa brīvi kosmosā startē. Visi ir atbrīvojušies ziloņkaula WC vai meditāciju zālē. Ziņģes dziest tautas porās. Porziņģi, pat Bertānus pa baneriem mālē. Reklāma ir mīlestība. Angļi čurā. Re, ku’ lāma. Pie pieminekļa tajā liek ziedus sirma dāma. Mēs visu esam sanieguši. Čuguns pāri parlamenta malām. Vēl ne spalvaini un ilkņiem, bet jau tetovēti sazvanāmies no alām. Profesors lasa izsmēķus. Mastifs izlasa blusas. Kur tikai mēs neesam, visur bombardē, jo rītausmas šeit klusas. Komjaunieši raud no sirds. Bet ripos arī viņu galvas. Ietīsim LPSR avīzēs, pasniegsim kā 17-tā Gada balvas. Baudu indonēziešu kafiju no exclusive “Luwak” pakas. Latviskāk un precīzāk – civetkaķu kakas. Radītāju definitīvi mērdē. Par senču kultūru vien antiņi prāto. Šī ir jauna ēra. Ar ne cilvēku radīto , bet civetcilvēku izkakāto.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Sejas griķenei
Google +
Iečivini
SHARE
YouTube