atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Čau ミ 2017

Gods Dievam augstībā un cilvēkiem labs prāts. Tu stīvi atturies. Dievs tomēr kliedz, lai nāc. Ar zemestrīcēm, viesuļiem, ar teroraktiem kliedz: viss, viss, ko atļaujies, lai miers, ir jāaizliedz… Tu tomēr atļaujies. Un miera pamats zūd. Trūd masām kautu miesu un dzīvo dvēs’les trūd. Zūd drupās Sīrija. Jau Svētai Zemei draud. Tu Dievam sejā spļauj. Tā asinssviedrus raud. Ir labi masveidā, jo masām fasēts sviests jau dziļi pakaušos līdz asteskauliem ziests. Neko te nemainīt, vien pamanīt un just, ka laiks ir tīties – dziļāk, dziļāk zust. Krāt skaņas mūžīgas un Vārdu dzīvo līdz. Tiem, kas bez Dieva, vairs nav jāpalīdz. Stāv Dieva piemineklis – baznīca kā rēgs. Ir medijiem cits dievs, ko pūlim pielūgt – grēks. Bij varas godā komunisms celts. Nu atklāts sātanisms iesmērēts kā zelts. Nav vietas Dieva godam augstībā. Bet arī miera nav un nebūs vairs bez Tā. Šī gada nogale bez “miers virs zemes” rit. Dievs savā augstībā drīz pieļaus, ka mūs sit. Ar Dievu – miers un mūžam dzīvība. Bez tā – vien bojā aiziet brīvība. Un neatkarība no visa, kas bij svēts. Bez goda Dievam – viss top nolādēts. Ak, simtgadīgā vecenīte valsts. Tev Brāļu kapos gult, ja Dievs nav balsts. Pēc gada liekulīgi nosvinēsim to, no dievbijīgiem senčiem mantoto – to brīvvalsti, sen sen jau kuras nav. Dievs atpakaļ ņems svētību un… čau.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/cau-%E3%83%9F-2017
Iečivini
SHARE
YouTube