atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

Biezējošās brilles

Man ir biezas brilles. Priekšā aug jau dilles. Acis kut, grib niezēt. Brilles nebeidz biezēt. Lai cik cieši pētu, knapi redzu sētu. Viensētu – tā saka. To, gar kuru taka ved uz tajiem laikiem, pirtīs kur starp tvaikiem dvēs’les baltas pērās – lūdzās, nenodzērās. Dainas tās no galvas skaitīja bez balvas. Smagos arklos jūdzās, putniem līdzi lūdzās. Nepielūdza Rīgu. Tik ar Dievpalīgu dzīvoja, kur dzima. Tauta nebij slima. Dzima Valdemāri, cēla ļaudis pāri pļāpu politikai, muldēšanai tikai. Tūkstošiem nu pļāpas nes uz svētkiem lāpas. Savu mīlu rāda, taču tā nav tāda, kāda reiz bij senčos, Ziemeļniekam Strenčos. Briļļu biezie stikli jau no as’rām mikli. Viensēta kā dūmi izgaist. Pāri krūmi. Pāri šika mika, sieva gandrīz plika. Pats kā atliets vaskā. Visu dienu maskā. Visa dzīve spēle. Truls pats, asa mēle. Sev vien peļņu smalsti. Draugus pārdod, valsti. Tēlo TV būrī, reklāmās ik stūrī. Diktors prieku tēlo, miljonārs – ka žēlo, režisors – ka dziļums, mācītājs – ka mīļums, žurnālists – ka patiess. Meli, kur vien skaties. Sienu Jāņu sieru. Bilde neliek mieru. Tajā viss pa īstam. Tādām garām klīstam, un viens otram garām. Bars klīst garām baram, jo (aū, vai dzirdi?) bruģakmens par sirdi. Kamēr naivi ceri, pāris Rokfelleri, briljantos kas mirgo, naivos lēti tirgo. Sapnis viens kad bedīts, atkal jāņem kredīts. Mikai jābūt šikai. Bentley – romantikai, Harley – vasariņai, Roma – gara dziņai. Krūtīs brēciens brēcas. Brillēm ciet aug lēcas. Sirdī sveļ kā rēta vēl tā viena sēta. Tie bij laiki cildi. Nevar aizmirst bildi.

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/biezejosas-brilles
Iečivini
SHARE
YouTube