atskaņu dienasgrāmata : vingrotājs aleluja

СОКО-LOVE

Es Sokolovu vēl neesmu lasījis. Tēju gan jau esmu apakštasījis. Strebju krieviski, skan, ka šļur un žļer. Odiem audioskopā skan līdzīgi, kad tie dzer. Lasīt, kas uzrakstīts – to jau ik muļķis prot. Reibīgāk kļūst, vēl neuzrakstīto izlasot. Zilbes kā skaras starp monētām karājas. Pakulu zirgos tukši mundieri karā jās. Doni un droni vibrē un drupina. Visa vēl neuzrakstītā rakstniekus tupina. Sēž tie pa portāliem, ražo, lai maksātu. Kad vecis prec veci, tos sumini zagsā tu. Domā tur tu: vai tiešām tas tur esi tu? Grāmatu izdedžu pelnos jūs noroku. Lasīšu Sašu. Jau pats kaut ko purpinu. Vēl nelasījis, kur beidza viņš, turpinu: tu neesi tu… viņš ir/nav tu… viņa ir tu…

Zuda Latvija, no Dieva kad atvija.
Atskanēs e pastā
Google +
http://kasparsdimiters.lv/%D1%81%D0%BE%D0%BA%D0%BE-love
Iečivini
SHARE
YouTube